"LU fonda administrēts SIA
"Mikrotīkls" ziedojums nodrošina pieeju modernai
fizikālo simulāciju videi"
Pateicoties SIA
"Mikrotīkls" ziedojumam, ko administrē LU fonds, Latvijas Universitātes
Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centrs,
Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija un Latvijas
Universitātes Fizikas institūts projekta "Simulācijas
zinātnes stimulācijai" ietvaros saņems jaunu programmatūru
un darba staciju 15074.54 eiro vērtībā, kas tiks izmantotas
resursietilpīgu fizikālo simulāciju veikšanai izmantojot
COMSOL simulāciju vidi. Šis ir lielisks piemērs, kā
zinātņietilpīgs uzņēmums palīdz
attīstīties zinātnei Latvijā, vienlaicīgi paaugstinot
jaunu, uz zinātni balstītu uzņēmumu rašanās
iespēju.
Pasaules
vadošajās zinātniskajās institūcijās (ASV,
Šveice, Vācija) novērotās tendences rāda, ka
šobrīd aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz dažādu
sistēmu skaitlisko modelēšanu. Tas viegli izskaidrojams ar to,
ka dažādu komponenšu maksimāli efektīva darbība
kļūst kritiska visdažādāko pielietojumu
perspektīvā. Precīzi skaitliskie modeļi ne vien ietaupa
resursus tiešai iekārtu veidošanai, bet būtiski ietaupa
arī iesaistīto speciālistu laiku - modeļa (prototipa)
iekārtu izveide ir laikietilpīgs process, un dažādu
komponenšu optimizācija jau reālu iekārtu izskatā ir
pieaugoši sarežģīta. Vēl jo vairāk,
dažādu iekārtu darbību bieži nodrošina
dažādu komponenšu mijiedarbība, un noteikt kura no tām
ir vainīga pie neoptimālas iekārtas darbības jau vien var
aizņemt vairākas nedēļas. Tāpat visā pasaulē
novērojams, ka fizikālo modeļu, kas ir interesanti Latvijas
Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes
(LU FMOF) Lāzeru centra Krāsu centru laboratorijai, LU FMOF Lāzeru
centra Atomu un molekulu fizikas laboratorijai, LU FMOF Magnētisku
mīkstu materiālu laboratorijai, LU Fizikas institūta Siltuma un
masas pārneses laboratorijai un LU Fizikas institūta
Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijai,
perspektīvā plaši tiek izmantota tieši COMSOL
modelēšanas vide.
Šī
projekta mērķauditorija ir LU zinātnieki un studenti, un
kopējais labuma guvēju skaits vērtējams ar kārtu 70
cilvēki. Šo COMSOL programmatūru un darba staciju izmantos:
magnētiskā lauka avotu ģeometriju
aprēķināšanā; efektīvu mikroviļņu
starotāju veidošanā; vienkāršoti mikrofluidikas
sistēmas, plūsmas modelēšanā mazos izmēros, un
magnētisko un elektrisko lauku ietekmes pētīšanā uz
šādām vidēm; degšanas procesu
modelēšanā; eksperimentālo rezultātu interpretācijas
uzlabošanā; pastāvīgo magnētu sistēmu un to
radītās šķidrā metāla plūsmas
aprēķināšanā; skaitlisko pētījumu
turpinājumos un arī jaunu simulācijas iestrādņu
veidošanā uz eksperimentāliem pamatiem.
Šis projekts
potenciāli dos pienesumu virknei projektu:
LU Lāzeru centrā projektiem, kas
saistīti ar laicīgu Malārijas identificēšanu
organismā, magnētisko peldētāju lodītes zāļu
transportam, jaunu plāno kārtiņu materiālu
izpētē, kā arī magnetometru izstrādē, kas
saistīti gan ar nacionālās drošības uzlabošanu
(NATO projekts), gan ar kosmisko izpēti (Eiropas kosmosa
aģentūras projekts);
LU Fizikas institūta
Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijā
projektiem, kas saistīti ar rotējošu magnētu iekārtu
izveidi, kas paredzētas metāla sūknēšanai, atgāzēšanai
un pārkausēšanai metalurģijā, šķidro
metālu plūsmu izpētē siltuma aizvadīšanai
kodolsintēzes reaktoru kontekstā;
LU Magnētisku mīkstu
materiālu laboratorijā projektiem, kas saistīti ar
magnētiskā lauka lietojumu šķidrumu efektīvai
samaisīšanai, jaunu materiālu izveidei, izmantojot pilnveidotas
mikrokanālu sistēmas;
LU Fizikas institūta Siltuma un masas
pārneses laboratorijā projektiem, kas saistīti ar
biokurināmā degšanas procesa aprakstam, kā arī
magnētisko šķidrumu ar mikrostruktūru hidrodinamikā.
No projekta LU
iegūst zinātnes izaugsmi augstas kvalitātes zinātnisko
pētījumu veidā, kas ir pamats zinātnē balstītai
augstākajai izglītībai, kā arī ir finansiālais
dzinējspēks zinātnei LU ietvaros. Tāpat šis projekts
nodrošina tiešu ieguldījumu jauno speciālistu
sagatavošanā, nodrošinot apmācību pie starptautiski
plaši lietotas simulāciju vides (kombinācijā ar datoru, kas
šādas simulācijas spēj veikt saprātīgā laikā)
gan bakalaura, gan maģistra, gan doktorantūras studiju
līmeņos, kā arī paver plašas iespējas
pēcdoktorantiem un jau pieredzējušiem zinātniekiem,
tādējādi palielinot konkurētspēju.